Izvēlne Aizvērt

Antons Ovčiņņikovs (Ukraina)

Filma “MONOHROMS”

 Kur:
NOASS, Rīga, AB dambis 2

 Kad:
2022. gada 17. jūnijs, 19:00

This project is supported by the 2022 GPS/Global Practice Sharing program of Movement
Research with funding from the Trust for Mutual Understanding.

2022. gada 14. aprīlis

Morozivkas ciems, Kijivas apgabals

2022. gada 24. februārī, tās dienas vakarā, kad Krievija uzsāka iekarošanas karu pret Ukrainu, es pametu Kijivu un nonācu piespiedu izolācijā. Kijivu sāka apšaudīt ar spārnotajām raķetēm un es pārcēlos uz Morozivkas ciemu, 50 km no Kijivas. Man likās, ka dzīve tur būs drošāka.

Pēc nedēļas karš bija 20 km no vietas, kur es dzīvoju. Visu diennakti dzirdējām sprādzienus un apšaudi, un pēc nedēļas mēs pieradām pie šīm skaņām. Jau aprīļa sākumā Ukrainas armija padzina krievu karaspēku no tuvējiem ciemiem, un te kļuva kluss. Pamazām sāku atgūt kustīgumu savā ķermenī un izkļūt no “stupora”. Tad nolēmu uzfilmēt dažus improvizāciju video, lai no malas paskatītos uz pārvērtībām, kas notikušas ar manu ķermeni. Visu laiku pirms tam jutos pilnīgi paralizēts – nevarēju piespiest sevi kustēties vai vispār kaut ko darīt. Vienīgais, ko varēju darīt, bija rakstīt dzeju – pēkšņi domas un jūtas sāka pieņemt vārdu formu.

Analizējot savu notikumu un informācijas uztveri šajā laikā, man rodas iespaids, ka viss ir kļuvis pilnīgi melns un balts. Pustoņi pazuda un visi cilvēki sadalījās “draugos” un “ienaidniekos”. Tekstos, kurus sāku vākt Facebook, es meklēju šos pašus pustoņus un spēju just. Spēju saglabāt tēlainu pasaules uztveri ārpus labā un ļaunā.

Man šķita, ka ir svarīgi iemūžināt šo mirkli.

Man nebija neviena, kas man palīdzētu, un man pašam bija jāorganizē visi procesi – filmēšana, montāža un mūzikas rakstīšana.

Tā radās šī filma.