14. jūnijā uz AB dambja jau no 15.00 būs atklātā skatuve dejas priekšnesumiem, bet 18.00 sāksies Kaukāza dejas mākslinieču solo izrāžu programma:
Natija Čikvaidze un Anuška Čkheidze (Gruzija) – izrādes “Subordinācija” un “Epifānija”
Rima Pipojana (Armēnija) – “Sieviete pirms lēmuma pieņemšanas”
Natija Bunturi (Gruzija) – “Viņa” un “Gaisma”
(Izziņotie Azerbaidžānas mākslinieki diemžēl nesaņēma vīzas un uz festivālu nevarēja atbraukt)
Izrādēm sekos diskusija ar dejas kuratores, Tbilisi Laikmetīgās dejas un eksperimentālās mākslas festivāla direktores Tamunas Gurčiani (Gruzija) un dejas kuratores Tatjanas Meļehovas dalību.
_______________________________
NATIJA ČIKVAIDZE (Natia Chikvaidze, Gruzija)
ir profesionāla laikmetīgās dejas dejotāja, pedagoģe un horeogrāfe no Tbilisi, Gruzijā. Pilnveidojusies kā profesionāla dejotāja strādājot starptautiskā vidē – Francijā, Izraēlā un Portugālē. Sadarbojusies ar māksliniekiem no dažādām kultūrām un disciplīnām, kas spēcīgi ietekmējis viņas skatījumu uz deju, sabiedrību un kustību. Viņas mākslinieciskais mērķis ir atklāt, paplašināt un izaicināt sevi fiziskā izpausmē, atrodot dažādas kustību kvalitātes un emocionālo stāvokļu īpašības.
Natija Čikvaidze: “Esmu neatkarīga māksliniece no postpadomju valsts Gruzijas, galvaspilsētas Tbilisi. Pētu un atklāju savu identitāti, savu vietu Dienvidkaukāza laikmetīgajā mākslā, īpaši laikmetīgajā dejā un elektroniskajā mūzikā. Diemžēl kopš Padomju Savienības perioda Gruzija ir cīnījusies ar daudzām grūtībām. Šodienas kontekstā, es kā neatkarīga māksliniece – profesionāla laikmetīgās dejas dejotāja un horeogrāfe – mēģinu radīt laikmetīgo deju savā valstī.”
Solo izrāde “SUBORDINĀCIJA”. Subordinācijas spoguļošana (saistībā ar ķermeni). Aprakstīt atmiņu ceļus, kas vajā ķermeni, sāpju pēdas, caur kurām iemācāmies uzvedības modeļus, kas attālinās no cilvēka paša gribas un pakļaujas pavēlei. Gan sāpes, gan pazemojums ir fiziskas pieredzes. Varas izpildītas rīcības, kas tiek uzspiestas gan indivīdiem, gan kopienām un veselām nācijām, var kavēties mūsu kognitīvajā un somatiskajā atmiņā. Kā raudzīties uz deportācijas traģēdiju un kolektīvu vēsturisku kultūras pieredzi, izmantojot laikmetīgo deju un ar dziļāku pieredzi piepildītas kustības? Kā ar dejas palīdzību prezentēt spēku, vardarbību un manipulāciju?
Solo izrāde “EPIFĀNIJA”
“Mākslinieks ir mūžīgās iztēles priesteris, kas pārvērš ikdienišķo pieredzi mūžīgajā dzīvē starojošā ķermenī. (Džeimss Džoiss)
Šis lika man domāt par Epifānijām (atklāsmēm) un to, cik bieži tās parādās mūsu dzīvēs. Gaisma iedegas, mums ir apskaidrības mirklis, kur atklāsme mūs sasniedz nebijušā veidā. Apskaidrība, kas var mainīt cilvēka dzīvi. Tas, ko mēs darām ar Epifānijām — apskaidrības mirkļiem — ir tas, kas ir svarīgi, vai ne? Katram tā izskatās citādi. Reizēm darīt kaut ko, faktiski ir “nedarīt” neko. Tā ir Epifānija. Izdzīvot šo apskaidrību – vienu dienu, vienu stundu, vienu mirkli, vienu sekundi vienā reizē.
_______________________________________
NATIJA BUNTURI (Natia Bunturi, Gruzija)
ir viena no mūsdienu Gruzijas baleta zināmākajām dejotājām – dzimusi Tbilisi, Gruzijā, absolvējusi V. Čabukiani horeogrāfijas skolu un 2002. gadā turpinājusi studijas Bostonas baleta skolā, pēc tam 2004. gadā Džofrija baleta skolā Ņujorkā. Savas karjeras laikā Natija dejojusi un uzstājusies neskaitāmos projektos un teātros, tostarp SOSANI dejas teātrī Rēgensburgā, Vācijā, Z.Paliašvili Valsts operas un baleta teātrī un Giorgija Aleksidzes Tbilisi laikmetīgajā baletā Gruzijā. Mūsdienās viņa veido horeogrāfiju drāmas teātriem un neatkarīgiem dejas projektiem.
“THE LIGHT” ir dejas solo deju projekts, kurā izmantots vēsturisks skaņdarbs “Iškneli māsu” – slavenā gruzīnu kvarteta 1949. gada dziesma, ko ambient formā pārtaisījis mūziķis Georgs Šamanauri. Šis solis ir mēģinājums pārrakstīt skaņdarba vēsturi un atdzīvināt to, radot vecai dziesmai jaunu dzīvi, atklājot kustības skaņas vibrācijās, pievienojot tai sievietes deju un padarot to par dejotājas un horeogrāfes vizuālu sapni.
“HER” – solo izrāde ar Johana Sebastiana Baha sonāti flautai Siciliana BWV n. 1031. Solo sākotnēji iestudēts aktierim vīrietim, izrādē Dmanisi arheoloģijas muzejā. Pārveidotajā dejotājas sievietes solo ir arī personīgās dzīves līnijas, sāpju, stabilitātes vai nestabilitātes, emocionālā līdzsvara vai dziļu bēdu attēlojums. Solo deja ir īss romantisks stāstījums, kas liecina par ķermeņa spēku savā individualitātē. Tas ir stāsts par to, ka vari būt patiesi dzīvs, bet tomēr galēji emocionāli nospiests.
________________________________________
RIMA PIPOJANA (Rima Pipoyan, Armēnija)
ir horeogrāfe, režisore un dejotāja no Armēnijas, viena no modernā baleta un laikmetīgās dejas aizsācējiem Armēnijā. Viņas izrādes ir rādītas daudzviet pasaulē Viņa ir Armēnijas Horeogrāfijas attīstības fonda izpilddirektore un dibinātāja kopš 2017. gada. Tas dibināts, lai atbalstītu laikmetīgās dejas un modernā baleta attīstību Armēnijā. Kopš 2020. gada viņa ir Erevānas Valsts horeogrāfijas koledžas laikmetīgas dejas nodaļas vadītāja un pasniedzēja Šobrīd Rima studē doktorantūrā un raksta grāmatu par moderno deju.
Viņas izrāde “Sieviete pirms lēmuma pieņemšanas” ir izrādīta daudzos pasaules festivālos un konkursos un ir saņēmusi balvas.
2022. gadā viņa kļuva par Aerowaves horeogrāfi un prezentēja savu sniegumu festivālā Spring Forward Grieķijā un Starptautiskajā festivālā MaiFestSpiele Vīsbādenē, Vācijā.
“SIEVIETE PIRMS LĒMUMA PIEŅEMŠANAS”
Dažreiz ir patiešām grūti pieņemt lēmumu, un tas ir vēl grūtāk un bieži vien neiespējami, ja to dara sieviete. Šķiet, ka lēmumu pieņemšana var ilgt mūžīgi. Dažas sievietes lēmumu pieņemšanas procesā ir ļoti lakoniskas, taču tas nemaina jucekli viņu galvās. Nekārtība var ilgt tikai dažas sekundes, bet šajās sekundēs sievietes domas spēj paveikt neticamas lietas – lidot no pagātnes uz nākotni, vienlaikus aizlidot uz mēnesi un uz otru zemes malu. Viņas vienlaikus var domāt gan par ikdienas gan mūžīgām problēmām, viņas var mīlēt un ienīst, smaidīt un raudāt, būt mierīgas un trakot vienlaicīgi un beigās liekas, ka nekas īsti nav noticis.